Piedāvājam interviju ar garo distanču skrējēju Anatoliju Macuku. Anatolijam pieder tādi sasniegumi kā Latvijas čempiona tituls maratonā, Latvijas rekords 50 km skrējienā un citi, bet šovasar viņš ir pievērsies triatlonam, jo augustā plāno piedalīties “Ironman” sacensībās Tallinā. Tur Anatolijam būs jāpieveic 3,8 km peldējums Baltijas jūrā, 180,2 km brauciens ar velosipēdu un 42,2 km garš skrējiens.

- Vai esi apmierināts ar šīs sezonas uzstādītajiem rezultātiem triatlonā?

A.M.: Šajā sezonā esmu piedalījies tikai vienās triatlona sacensībās. Var teikt, ka tās bija “izlūkošanas” sacensības, jo gatavojos lielajam “Ironman”, kas notiks 3.augustā Tallinā. Līdz ar to šīs sacensības vairāk izmantoju kā treniņu. Biju domājis uzrādīt labākus rezultātus, bet man patraucēja slimība. Gluži neesmu apmierināts ar rezultātiem, bet domāju, ka nākamajā startā būs daudz labāk.

- Kad Tev ir ieplānots nākamais starts?

A.M.: Nākamais starts ieplānots 14.jūlijā Ventspilī Olimpiskajā distancē.

- Kādi mērķi tev ir tur?

A.M.: Noteikti nostartēt labāk nekā Vaidavā.

- Vai triatlons ir populārs Jēkabpilī? Kas būtu jādara, lai jauniešus un pieaugušos pievērstu triatlonam?

A.M.: Man liekas, ka nav ļoti populārs. Ja kaut kas notiek Jēkabpilī, tad cilvēki piedalās, varbūt ne daudz, bet tie, kuri sporto jebkurā sporta veidā, tie arī piedalās triatlonā, jo tas ir interesanti. Lai piedalītos triatlonā ir jāiegulda lieli līdzekļi, jo tas nav kā skriešanā – uzvelc apavus un skrien. Ir jāiegādājas velosipēds un pārējais inventārs. Ja gribi cīnīties par augstām vietām, tad inventāram ir vēl lielāka nozīme un nepieciešams vēl vairāk naudas. Ja runājam par tautas triatlonu, tad daudzus baida tieši ūdens. Domāju, ka patika pret triatlonu ir jāaudzina jau jauniešos un bērnos. Varbūt vajadzētu dibināt triatlona sporta klubus, kas rosinātu nodarboties ar triatlonu jau no bērnības. Iespējams nepieciešama arī lielāka pašvaldības palīdzība, tad arī triatlons paliktu populārāks.

- Kāpēc Tu ieteiktu cilvēkiem nodarboties tieši ar triatlonu?

A.M.: Triatlonā ir interesanti. Ne tikai ir jāskrien, bet arī jāpeld, jābrauc ar riteni. Tagad es vairāk braucu ar velosipēdu, jo man ir nedaudz problēmas ar ceļgalu. Skriešanā jau slodze uz locītavām ir lielāka, bet, ja treniņus dažādo – skrien, brauc ar velosipēdu un peldi – tad slodze uz locītavām ir mazāka, bet var paveikt tāda paša apjoma treniņus un turpināt uzlabot rezultātus.

- Kas šobrīd pietrūkst, lai triatlons kļūtu par tautas sporta veidu?

A.M.: Es domāju triatlona popularitāti ierobežo tas, ka ir nepieciešams ieguldīt diezgan daudz līdzekļu – jānopērk velosipēds, peldēšanas aprīkojums. Uz sacensībām braucot, ir jādomā kā aizvest velosipēdu, nav tā ka vairāki cilvēki var ietilpt mašīnā un aizbraukt uz sacensībām. Tāpat ne visi sportisti jūtas pārliecināti visās trīs disciplīnās.

- Kādas sajūtas ir startējot sacensībās Jēkabpilī?

A.M.: Šogad vēl neesmu piedalījies. Iepriekšējos gadus es piedalījos triatlonā tautas klasē. Mājās startēt vienmēr ir patīkami, jo ir lielāka motivācija skriet. Kaut arī tautas klasē, bet gribas cīnīties par pirmo vietu, vismaz par trijnieku. Turklāt sacensības notiek Jēkabpils Mežaparkā, kas ir izcili piemērota vieta triatlona sacensībām un arī citām sportiskajām aktivitātēm – Radžu ūdenskrātuvē var peldēt, ir pieejama laba Mix zona braucienam ar velosipēdiem un parkā ir ērtas un skaistas takas un celiņi, lai labi noskrietu skriešanas distanci.

- Vai tev ir bijusi doma novadīt treniņus Jēkabpilī, lai vairāk ieinteresētu cilvēkus tieši triatlonā?

A.M.: Nē, tādas domas nav gan bijušas, esmu vadījis dažus koptreniņus, bet ne triatlonā. Es jau pats tagad esmu tikai iesācējs. Ja parādītos kādi domubiedri, tad varētu varbūt arī kādam iesācējam palīdzēt. Triatlonam es sāku gatavoties ziemā, daudz ko jau esmu uzzinājis, bet vēl daudz jāmācās, jo vairāk tomēr esmu skrējējs.

- Kā tev radās ideja piedalīties “Ironman” sacensībās?

A.M.: Triatlonā jau esmu pamēģinājis savus spēkus. Gribas sevi pārbaudīt smagākās sacensībās. Tā kā es pārstāvu izturības sporta veidus, skrienu garās distances, tad gribu izmēģināt grūtāko triatlonu. Cerams, ka man sanāks!

- Pastāsti kā tu gatavojies šīm sacensībām. Kāds ir tavs treniņu plāns?

A.M.: Nedrīkst īsti stāstīt (smejas)! Pārsvarā man notiek divi treniņi dienā, jo es vēl arī piedalos sacensībās skriešanā, un to daru samērā veiksmīgi, negribās zaudēt vietu kopvērtējumā, tāpēc skriešanai vēl joprojām veltu daudz uzmanības. Peldēšana ir mans sliktākais posms, bērnībā peldēt īpaši nemācījos, tāpēc peldēšanas tehnika man līdz galam nav pareiza. Kopš ziemas peldu regulāri un tagad uzlabojumi ir. Ja patrenēšos vēl kādu laiciņu, tad būs vēl labāk. Ar velosipēdu no sevis es gaidīju vairāk, bet domāju, ka arī tur būs labi. Nepieciešams iegādāties piemērotāku velosipēdu, lai labi startētu, tam ir ļoti liela nozīme. Nav tā kā skriešanā, ka var uztrenēties tikai skrienot, riteņbraukšanā jābūt arī labai tehnikai. Pārsvarā man pirmdienās, trešdienās un piektdienās ir peldēšanas un skriešanas treniņi. Otrdienās, ceturtdienās ir riteņbraukšanas un skriešanas treniņi. Sestdienās ir riteņbraukšana, bet svētdienās – skriešana.

- Sanāk, ka trenējies bez brīvdienām?

A.M.: Jā, tā sanāk, bet baseins man sanāk vairāk kā atslodze.

- Kā uz tavu sportošanu raugās tava ģimene, jo papildus darbam (Anatolijs ir Kārtības policijas nodaļas inspektors Jēkabpils iecirknī) tas aizņemt ik daudz laika?

A.M.: Visu ir tiešām grūti apvienot. Pirmais treniņš man ir jau no rīta, pirms darba, tad es izbraucu ar riteni. Skriet dodos pēc darba. Ģimene jau ir pieradusi, jo nestartēju pirmo gadu. Arī iepriekš treniņi ir bijuši smagi un laikietilpīgi, bet cerams, ka viņi sagaidīs to brīdi, kad man būs brīvāks laiks un varēšu vairāk laika veltīt viņiem.

Interviju sagatavoja:
Jēkabpils sporta centra sabiedrisko atiecību speciāliste 
Lāsma Irša